Piecu gadu vecumā Džosija zaudē māti. Drīz mājās ienāk pamāte un divas viņas meitas, un Džosija ir nesaprasta, nevienam nevajadzīga, gluži kā pasakā par Pelnrušķīti. Kādudien Džosijas ceļš aizved uz vientuļās vecās kundzes Edi māju, kur meitene tiek uzņemta ar sirsnību un mīlestību. Edi kundze, gluži kā sargeņģelis, no sirds iemīl bērnu un rūpējas par biklo un gudro meiteni. Pamazām viņas kļūst par draudzenēm un gara radiniecēm. Džoslinai pieaugot, arvien vairāk pārņem sajūta, ka viņa pieder pie citas ģimenes, ne savējās. Tādēļ Džosijai ir sevišķi sāpīgi uzzināt, ka Edi kundze, aizejot mūžībā, mantojumā atstājusi vairāk jautājumu nekā atbilžu. Un tad Džosija atrod kādu īpašu pavedienu uz pagātnes notikumiem, kuri atklāj viņas dzimtas noslēpumus un pareģo nākotni…
