Biznesa pasaulē, kuru man nākas vērot, atšķirībā no Lietuvas, uzņēmuma dibinātājs, kuram sākotnēji piederēja 100 procenti akciju, ļoti reti saglabā tādu īpašuma daļu pēc gada. Kad uzņēmums nodibināts, pēc pirmās, otrās investēšanas posma tajā dibinātājs var uz pusi samazināt savas esošās akcijas, bet citus 10 procentus sadalīt uzņēmuma darbiniekiem.

      Taču, ja arī dibinātājam pieder tikai neliela daļa akciju, viņš var ļoti efektīvi vadīt uzņēmumu un kontrolēt tā darbību, kā to sekmīgi dara Marks Cukerbergs, Sergejs Brins un Lerijs Peidžs. Nevienam no viņiem nepieder vairāk kā 30 procenti uzņēmuma akciju.

      Jaunie biznesa modeļi rada tādu vidi, kurā ne tikai algoti darbinieki veido biznesu, bet arī pretēji. Uzņēmējs, kurš pats dibinājis uzņēmumu, pēc kāda noteikta laika pārvalda tikai daļu uzņēmuma akciju paketes un, tāpat kā citi algoti darbinieki, par darbu uzņēmumā saņem atalgojumu.

      Atalgojums rāda jūsu ieguldījumu kompānijā

      Atalgojums jeb, citiem vārdiem sakot, kompensācija par padarīto darbu nosaka jūsu uzņēmīguma līmeni kompānijā. Tradicionālajās lielajās Eiropas korporācijās atalgojums, tāpat kā Lietuvā, ir vienīgā kompensācijas forma par darbu.

      Lietuvā daudz biznesmeņu pēc uzņēmuma dibināšanas dzīvo no tā, ko nopelna no savām akcijām, – no dividendēm. Dibinātājs, kas uzņēmumā strādā par vadītāju, sev piešķir samērā mazu atalgojumu un citus ienākumus gūst no uzņēmuma dividendēm, pelna no akcijām, kas atliek, kad nomaksāti nodokļi un nokārtotas citas saistības.

      Ja esat vienīgais uzņēmuma dibinātājs, jums pieder 100 procenti uzņēmuma akciju. Tad iespējams, ka jums krietni atmaksāsies saņemt naudas peļņu no dividendēm. Lietuvas, tāpat kā daudzu citu valstu likumi, kapitāla pieaugumam nosaka mazākus nodokļus nekā algai. Citiem vārdiem, valsts vairāk apliek ar nodokļiem algu nekā uzņēmuma kapitāla pieaugumu, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību. Ja esat vienīgais akcionārs, jums tas tiešām atmaksājas. Ne visa peļņa, ko saņemat no akcijām, paliek jums. Taču, ja akcionāru ir vairāk vai arī jums pievienojas investori, ar kuriem nāksies dalīt akcijas un uzņēmuma kapitāla pieaugumu, jums kapitāla pieaugumu vajadzēs dalīt ar visiem akcionāriem. Saņemt tikai minimālo algu un atlikušo kompensāciju no uzņēmuma peļņas – dividendēm – jums neatmaksāsies.

      Jaunā veida uzņēmumos parasti ir pavisam citāda prakse. Jau no paša sākuma gan uzņēmuma prezidents, viceprezidents, gan algots darbinieks saņem normālu tirgus atalgojumu un uzņēmuma nopelnītās peļņas daļu.

      Vēlos uzsvērt, ka biznesmenis, kas dibinājis uzņēmumu, atalgojumu varētu saņemt divu iemeslu dēļ. Varbūt varētu domāt, ka veiksmīgam uzņēmuma dibinātājam, biznesmenim tāpat jau visa pietiek un viņam neko vairs nevajag. Taču, uzņēmumam attīstoties, viņš arī strādā kopā ar visiem, katru dienu investē savu laiku, domas un citus resursus. Tad visiem, kas piedalās uzņēmuma attīstības procesā, pienākas arī atalgojums. Uzņēmuma dibinātājs sev maksā algu saskaņā ar tirgus cenu un pelna no kapitāla pieauguma.

      Protams, ļoti sekmīgā biznesā gadās interesanti izņēmumi. Tā Marks Cukerbergs saņem 1 ASV dolāru algu par visu gadu. Jebkurā gadījumā tirgus alga būs maza salīdzinājumā ar to, ko saņem “Facebook” no kapitāla pieauguma. Algu 1 ASV dolāra apmērā tā paša iemesla dēļ sev izvēlējās Stīvs Džobss.

      Mazas kompānijas izvēlas arī profesionāļi

      Jaunā biznesa veida uzņēmumā, gan tādā, kuram ir liela pieredze, gan pavisam nesen dibinātā, darbiniekiem tiks maksāta līdzīga lieluma alga. Tādējādi “Yahoo” viceprezidents, kā arī mazas, nevienam nezināmas kompānijas viceprezidents var cerēt uz līdzīgu 200 tūkst. ASV dolāru lielu algu gadā.

      Turklāt mazā kompānijā strādājošam speciālistam būs daudz lielākas iespējas iegūt vairāk akciju. Šī iemesla dēļ speciālisti, kuri lielā uzņēmumā ieņem diezgan augstu amatu, strādā arī mazās kompānijās. Tāpēc kompānija, kurā strādā tikai trīs darbinieki, var piesaistīt speciālistus, kuri savā jomā strādā jau 20 gadus.

      Jauno biznesa modeļu sniegto iespēju dēļ veidot biznesu mazos uzņēmumos uz Silīcija ieleju nāk daudz talantīgu un darbīgu cilvēku. Eiropā mazam uzņēmumam piesaistīt profesionāļus ir gandrīz neiespējami.

      Esmu ievērojis, ka ne Lietuvā, ne Austrumeiropā netiek izmantota cita ļoti svarīga pozīcija – dalība valdē.

      Protams, uzņēmumu vadība Lietuvā un Silīcija ielejā ļoti atšķiras. Lietuvā bieži uzņēmuma vadītājs ir arī uzņēmuma direktors, bet valde – tikai pavisam formāls orgāns. Lai gan tā ir paredzēta dibināšanas dokumentos, bieži darbojas tikai formāli. Žēl, ka lēmumi bieži tiek pieņemti bez sēdes, tikai formāli aizpildot dokumentus.

      Amerikā kompānijas vadītājs bieži ir algots darbinieks un pakļauts valdei. Tikai valdes sapulcē tiek lemts kompānijas liktenis, darbības virziens un citi ar to saistīti jautājumi. Labs valdes darbs nāk par labu ne vien uzņēmumam, bet arī pašiem valdes biedriem.

      Bieži valdē par konsultantiem tiek aicināti zināmi un savā jomā pieredzējuši cilvēki, kuriem ir plašs paziņu loks. Lai gan konsultanta pienākumi valdē var būt ilglaicīgi, tie neprasa ikdienas darbu. Ja profesionālis jūsu uzņēmumam veltītu pat tikai dažas stundas visa gada laikā, – tās ir ļoti noderīgas. Iztēlojieties, ka, nupat nodibinot uzņēmumu, jums būtu iespēja saņemt konsultāciju no “Microsoft” viceprezidenta. Viņa zināšanas, kontakti un pieredze augošās kompānijas darbiniekiem dotu tādu praktisku labumu, par kādu reizēm pat sapņot būtu pārdroši.

      Turklāt kompānija ar tādiem valdes locekļiem iegūtu lielāku vērtību. Sniegt konsultāciju augošai kompānijai kļūtu izdevīgi arī pašam padomdevējam – kā kompensāciju par darbu saņemot ne vien simbolisku atlīdzību, bet arī uzņēmuma akcijas, piemēram, 1–2 procentus.

      Piemēram, mūsu kompānijai “GetJar” padomu deva Heiki Mekijervi. Viņam bija liela pieredze “Nokia” kompānijā, un viņš pazina visus tās augstā ranga darbiniekus. Tā kā mēs strādājām telekomunikāciju jomā, mums tādi sakari un iespējas bija ļoti noderīgas. Pateicoties Heiki, varējām satikt “Nokia” viceprezidentu un ar viņu dažas dienas apspriest biznesa jautājumus. Ja Heiki nebūtu palīdzējis, tāda tikšanās vispār nebūtu iespējama. Bet par zināšanām un palīdzību padomdevējam mēs atlīdzinājām ar “GetJar” akcijām.

      Šī prakse, ka vienā uzņēmumā augstu amatu ieņemošs cilvēks piedalās mazas kompānijas valdes darbā, ir diezgan bieži sastopama jaunā biznesa uzņēmumos. Lietuvā šāds atbalsts tiek izmantots ļoti uzmanīgi. Piemēram, “Omnitel” vadītāja Antana Zabuļa padomi kompānijai, kas tikai veidojas, būtu ļoti noderīgi. Kaut arī Zabulis pievienojas dažādām biznesa iniciatīvām, tādu praksi jauni uzņēmēji varētu izmantot biežāk un lietot zināšanas, kuras var sniegt citi pieredzējuši Lietuvas biznesa speciālisti.

      Bez padomdevēja valdē dažreiz tiek uzaicināts arī konsultants. Atšķirībā no padomdevēja kādas nozares speciālists tiek aicināts sniegt konsultāciju kādā vienas reizes darījumā vai projektā. Viņam tāpat atlīdzību izmaksā naudā vai akcijās, bet dažreiz abos veidos. Tādi noteikumi ļauj konsultantam tiešā veidā piedalīties uzņēmumā, jo uzņēmuma kapitāla pieaugums būs noderīgs viņam personīgi.