Jauna pieeja biznesam. Iļja Laurs
Читать онлайн книгу.
kompānijā, saņemt algu un akcijas. Arī jūs pats varat investēt – palielināt savu ieguldījumu kompānijā. Patiešām diezgan bieži dibinātāji un uzņēmuma darbinieki investē uzņēmumā, izmantojot kārtējo investēšanas posmu. Tas ir ļoti pozitīvs solis, kas daudz nozīmē arī citiem investoriem. Darbinieki taču labāk par jebkuru citu izprot uzņēmuma darbību un tā perspektīvas. Darbinieku vēlme investēt parāda, ka viņi tic sekmīgai attīstībai.
Investīciju vērtība mazā uzņēmumā var būt ļoti liela – investējot 100 tūkst. ASV dolāru, iegūsiet diezgan lielu īpašuma daļu, taču tāda naudas summa “Yahoo” kompānijā tagad nepalīdzētu nopirkt pat akcijas simttūkstošo daļu.
Par vienu no visu laiku veiksmīgākajām investīcijām var uzskatīt riska kapitāla sabiedrības “Accel Partners” investīciju sociālajā tīklā “Facebook”. “Accel Partners” iegādājās 15 procentu sociālā tīkla akciju par 12,5 milj. ASV dolāru. Un summa, kādu nopelnīja “Accel Partners”, ir patiešām iespaidīga! Tikai pāris gadu pēc investēšanas “Facebook” tirgus cena sasniedza rekordlielu summu – 100 mljrd. ASV dolāru. Starp citu, “Accel Partners” arī mūsu kompānijā “GetJar” investēja 17 milj. ASV dolāru.
Protams, ka, investējot jaunā kompānijā, jūs riskējat ar savu naudu. Taču risks biznesā – tā ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām.
Karjera uzņēmumā vai savs bizness?
Mūsdienās uzņēmējdarbībā nav daudz ģēniju. Kāpēc dibinātāji nevēlas vadīt savu kompāniju? Risks, atbildība, darbs. Uzņēmējdarbība – pēc studijām vai pēc iespaidīgas karjeras. “Iezemieši” un eksperti – perfekta komanda.
Pirms sākam domāt, vai veidot savu biznesu vai iekārtoties darbā citā kompānijā, vajadzētu labi novērtēt savas iespējas un apdomāt šāda lēmuma sekas. No man bieži uzdotiem jautājumiem sapratu, ka joprojām nav pilnīgi skaidra uzņēmēja un paša biznesa loma sabiedrībā.
Dažreiz pat liekas, ka labs uzņēmējs līdzinās ģēnijam, kas izgudrojis kaut ko jaunu. Taču tāds uzņēmēja tēls bija ļoti izplatīts pirms simt gadiem, kā, piemēram, izgudrotājs un uzņēmējs Tomass Edisons pasaulei deva ne tikai elektrisko spuldzīti, bet arī 1093 citus svarīgus izgudrojumus. Savukārt Aleksandrs Greiems Bells 1876. gadā izgudroja tālruni un par to līdz pat šodienai pelnīti tiek uzskatīts par vienu no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem. Pateicoties viņam, pilnībā mainījās cilvēku komunikācija! Taču šādi gandrīz revolucionāri un dzīvesveidu pamatos mainoši izgudrojumi mūsdienās ir gaužām reti. Modernajā ikdienas biznesa dzīvē stereotipu par ģēnijiem tiešām nav.
Visi labāko un iespaidīgāko mūsdienu ierīču izgudrotāji – Bils Geitss, Stīvs Džobss, Lerijs Peidžs, Sergejs Brins un Marks Cukerbergs – ir tiešām ļoti gudri un apdāvināti lietpratēji savā jomā. Tomēr viņi vairāk ir dibinātāji, nevis atklājēji. Lai arī cik svarīgs un nozīmīgs būtu viņu kompānijas sniegtais pakalpojums vai produkts, tas nav bijis nekas tāds, ko pasaule līdz tam vispār nebūtu redzējusi. Minētajiem uzņēmējiem bija diezgan labas idejas un ļoti spēcīgas rakstura īpašības, kas noderīgas sekmīgam biznesam. Viņi bija atbildīgi, nebaidījās riskēt un smagi strādāt, lai realizētu savu ideju. Nav nācies sastapt nevienu uzņēmēju, kurš viegli būtu sasniedzis savu mērķi. Visi ir daudz un diezgan smagi strādājuši.
Turklāt ne visi cilvēki spēj riskēt un uzņemties atbildību vienādi. Vieni no mazām dienām jūt, ka viņiem patīk riskēt un viņi spēj būt atbildīgi par šāda lēmuma sekām. Cilvēki, kas nebaidās riskēt, biznesā jūtas daudz labāk nekā tie, kuriem risks rada bailes.
Cilvēki, kas nebaidās riskēt, biznesā jūtas daudz labāk nekā tie, kuriem risks rada bailes.
Uzsākot biznesu, uzņēmējs tiešām nejūtas drošs, viņam vienam jāpaveic daudz darbu, jāuzņemas daudz saistību. No brīža, kad noalgosiet pirmo darbinieku, būsiet atbildīgs arī par viņu. Jums būs regulāri jāmaksā viņam alga – pat tajā gadījumā, kad klients kavējas jums samaksāt naudu par sniegto pakalpojumu vai pārdoto produktu.
Algots darbinieks jutīsies daudz drošāk, ja viņam tiks piešķirta pastāvīga darba alga un būs dažādas sociālas garantijas. Tad pat slimības gadījumā par darbinieku parūpēsies darba devējs un valsts. Taču uzņēmuma īpašnieks nejūtas tik droši. Ja arī kas atgadīsies, saistības būs jāpilda laikā. Ja esat vienīgais dibinātājs, arī atbildība jāuzņemas vienam. Veidojot savu biznesu, pat grūti paredzēt, kādas rūpes var piemeklēt nākotnē. Dažreiz sokas ļoti labi, bet dažreiz pavisam neveicas. Ja nav pasūtījumu, tas nozīmē, ka nebūs arī naudas un nevarēsiet noteiktajā dienā izmaksāt saviem darbiniekiem algu.
Varbūt jums vēl nebūs nekāda taustāma labuma no uzņēmējdarbības, bet jūs jau turēs valgos daudz saistību!
Jaunā veida bizness ir ļoti dinamisks, un, izveidojot uzņēmumu, nokļūsiet jaunā un jums vēl nezināmā vidē. Taču, ja viss jau būtu pieredzēts, – nebūtu jaunā. Jums vajadzēs daudz strādāt un eksperimentēt, kamēr jūsu piedāvātā prece vai pakalpojums ieinteresēs pircēju.
Un paredzēt, kā darbosies jūsu radītais produkts vai pakalpojums, ir diezgan grūti. Turklāt visiem procesā iesaistītajiem cilvēkiem ir savas personiskās intereses – darbinieki cer uz laikā izmaksātu algu, valsts – uz laikā samaksātiem nodokļiem, klienti un partneri pieprasa kvalitatīvu produktu. Varbūt jums vēl nebūs nekāda taustāma labuma no uzņēmējdarbības, bet jūs jau turēs valgos daudz saistību! Tādā situācijā patiesi būs jābūt sava kuģa kapteinim, kurš nepieciešamības gadījumā biroja durvis aizver pēdējais.
Es pats, kad saņēmu pirmo nopietno projektu, darba laika beigās no biroja neizgāju četras dienas. Apkopēja atnāca un aizgāja, mainījās naktssargi, bet es līdz pēdējam centos pabeigt rakstīt programmas kodu. Lietuvas Tūrisma fonds 1999. gadā pasūtīja izveidot mājaslapu un kompaktdisku par Lietuvu “Travel Lithuania”. Mums tas bija pirmais tāda mēroga projekts, bet piedāvātā 30 tūkst. litu atlīdzība tajā laikā šķita iespaidīga.
Darbu pavisam vajadzēja pabeigt trīs mēnešos, taču laikam nenovērtējām visu darba apjomu un dažas nedēļas pirms darba nodošanas sapratām, ka nepaspēsim. Visa komanda strādāja diezgan daudz, lai gan nevarēju no darbiniekiem prasīt, lai kopā ar mani caurām naktīm sevi pieķēdē datoram. Nedrīkstētu aizmirst, ka mūsu privātais bizness komandas biedriem varētu nebūt tik emocionāli saistošs un, paveikuši uzdevumu, viņi labprāt dod priekšroku brīvajam laikam. Tad man kā uzņēmuma dibinātājam, komandas vadītājam vajadzēja uzņemties atbildību, lai darbs tiktu laikā pabeigts un projekts tiktu nodots norunātajā dienā.
Līdzīgā tempā strādāju pirmos trīs gadus, man nebija nekādas atšķirības, vai nedēļas nogale vai darba diena. Uz darbu gāju katru dienu. Doties brīvdienās sāku tikai pēc pieciem gadiem kopš uzņēmuma dibināšanas. Zināju, ka uzņēmums ir mazs un daudz darba nāksies paveikt pašam. Visa nauda, ko uzņēmums tērē, taču jānopelna, un šis līdzsvars prasa daudz pūļu.
Taču Silīcija ielejā gandrīz pirms trīsdesmit gadiem darbu iesākušie uzņēmēji strādā citādi. Manā studiju laikā pat ekonomikas lekcijās nepieminētais vārdu salikums “riska kapitāls” jau bija labi pazīstams Rietumos. Tieši riska kapitāls ļauj sākt biznesu, nodrošinoties ar pamata izdevumiem, un justies drošāk, kad, pienākot mēneša beigām, uzņēmuma kontā būs vajadzīgā nauda.
Savs bizness var sniegt brīvību
Taču, lai cik grūts būtu jaunā biznesa sākums, tas ir bezgala interesants un radošs process, kas prasa lielas personiskas pūles. Dažreiz nākas pārvarēt ne tikai apstākļu radītus izaicinājumus, bet arī labi pazīt