Kolekcionārs. Nora Robertsa
Читать онлайн книгу.
dieniņ! Hmm… Viņš patiešām labi kustas. Vajadzētu piezvanīt un paaicināt viņu šurp.
– Šaubos, vai mēs esam viņa gaumē.
– Mēs esam jebkura vīrieša gaumē.
– Viņš ir gejs, Džūlij.
– No šejienes par to nevar spriest. – Džūlija nolaida lejā binokli un sarauca pieri, bet tad pacēla vēlreiz, lai ieskatītos ciešāk. – Tavs gejs nevar pārlēkt pāri ēkām kā Supermens.
– Viņš ir ģērbies stringos. Ar to ir pietiekami.
– Tādā tērpā viņam vieglāk kustēties.
– Tie ir stringi, – Lila atkārtoja.
– Vai viņš dejo naktīs?
– Galvenokārt. Pieņemu, ka viņš vēlas kļūt par aktieri, bet pagaidām uz pusslodzi strādā striptīzklubā.
– Viņam ir lielisks augums. Deividam bija lielisks augums.
– Bija?
Džūlija neatbildējusi nolika binokli ar tādu kustību, it kā pārlauztu zariņu uz pusēm.
– Kad?
– Tūlīt pēc velnišķajām Hemptonu kāzām. Man tas bija jāizdara, taču es vēlējos pagaidīt, lai nevajadzētu skaidroties svinību laikā.
– Man žēl, mīļā.
– Paldies, bet tev jau Deivids tāpat nepatika.
– Tik ļauni jau nebija.
– Rezultāts ir tas pats. Kaut arī viņam bija ļoti glīta āriene, uzvedība kļuva pārāk nomācoša. Kur tu ej, cik ilgi tur būsi, bla, bla, bla. Mūžam sūtīja īsziņas, atstāja ierakstus automātiskajā atbildētājā. Ja man bija jāstrādā vai satikos ar tevi vai citiem draugiem, viņš uztraucās, kļuva īgns. Jēziņ, man bija tāda sajūta, ka viņš ir kā sieva – sliktākajā nozīmē. Es neko nepārmetu sievām, pati reiz tāda esmu bijusi. Turklāt es satikos ar viņu tikai dažus mēnešus, bet viņš jau izrādīja vēlēšanos ievākties pie manis. Es negribu ar kādu dzīvot kopā.
– Tu negribi dzīvot kopā ar cilvēku, kas nav tev īstais, – Lila izlaboja.
– Pagaidām es nevēlos dzīvot kopā arī ar to īsto. Man tas ir pārāk ātri pēc Maksima.
– Pagājuši pieci gadi.
Džūlija papurināja galvu un paplikšķināja Lilai pa roku.
– Man vēl par agru. Es joprojām dusmojos uz to nelietīgo krāpnieku. Gaidu, kad niknums norimsies un es spēšu tikai viegli uzjautrināties. Neciešu šķiršanās, – viņa piebilda. – Tās rada vai nu skumjas kad pamet mani, vai zemiskuma sajūtu, kad iniciatore esmu es pati.
– Man šķiet, ka es nevienu neesmu pametusi, taču, ja tu tā saki, ticēšu tev uz vārda.
– Tev izdodas panākt, lai viņi domā, ka attiecības pārtrauc paši. Turklāt tev tās nekad nekļūst tik nopietnas, lai varētu runāt par kaut kādu pamešanu.
Lila tikai pasmaidīja.
– Pēc Maksima tātad tev vēl ir par agru uzsākt attiecības, – viņa noteica, izraisot Džūlijas smieklus. – Mēs varam pasūtīt vakariņas uz dzīvokli. Klienti ieteica grieķu virtuvi. Es vēl neesmu to nogaršojusi.
– Vienīgi tad, ja viņiem saldajā ēdienā ir baklava.
– Man ir kēksiņi.
– Tie ir pat labāki. Patiešām, esmu apmierināta. Sēžu smalkā dzīvoklī, dzeru labu vīnu, mielošos ar grieķu ēdieniem, runājos ar labāko draudzeni. Turklāt skatos uz seksīgu… ak, uz sviedriem noplūdušu, – viņa piebilda, atkal paceļot glāzi, – uz seksīgu, sviedrainu dejotāju, kura seksuālā orientācija nav noteikta.
– Gejs, – Lila vēlreiz apliecināja un cēlās kājās, lai paņemtu grieķu virtuves ēdienkarti.
* * *
Viņas izdzēra gandrīz visu vīnu pie grilētiem jēra gaļas gabaliņiem un tad, ap pusnakti, ķērās pie kēksiņiem. Varbūt tas nebija labākais apvienojums, Lila nosprieda, juzdama vieglu šķebīgumu, bet īsti piemērota maltīte draudzenei, kura par šķiršanos satraucās vairāk, nekā pati to atzina.
Ne jau domas par puisi nomāca draudzeni, Lila sprieda, pārbaudot dzīvokļa signalizāciju. Drīzāk pats pamešanas fakts un jautājumi, kas urdīja prātu un sirdi pēc notikušā.
Vai tiešām vaina bija Džūlijā? Kāpēc viņa nespēja turpināt attiecības? Ar ko viņa kopā ieturēs vakariņas?
Tā kā viņas dzīvoja sabiedrībā, kur valdīja pāru kultūra, šķiršanās lika justies mazvērtīgākai.
– Man tā nav, – Lila pārliecināja kaķi, kas bija ieritinājies pats savā gultiņā kaut kad starplaikā pēc pēdējā gaļas gabaliņa un pirms pirmā kēksiņa. – Es neiebilstu, ka esmu viena. Tas nozīmē, ka varu doties, kur gribu, darīt to, ko vēlos. Es apskatu pasauli, Tomas, un, jā, sarunājos ar kaķiem, bet arī pret to man nav iebildumu.
Tomēr viņa vēlējās, kaut būtu pierunājusi Džūliju palikt pa nakti. Ne tikai, tādēļ, lai būtu sabiedrība, bet arī lai palīdzētu draudzenei tikt galā ar paģirām, kas viņu noteikti sagaidīs nākamajā rītā.
Mini kēksiņi bija sasodīti viltīgi saldumi, Lila secināja, gatavojoties iet gulēt. Tik jauki un mazi, katrs no tiem it kā nekas, tā viņai gribējās sev iestāstīt, līdz nemanot bija apēsts pusducis.
Tagad organisms bija alkohola un cukura uzlādēts. Viņa saprata, ka neizdosies aizmigt.
Lila paņēma binokli. Šur tur joprojām dega gaisma, kā viņa redzēja. Tātad ne jau viņa viena vēl negulēja… jēziņ, pulksten vienos četrdesmit naktī!
Sviedrainais kailais puisis joprojām bija augšā vienlīdz seksīga izskata drauga kompānijā. Lila apmierināta domās atzīmēja, ka jāizstāsta Džūlijai – viņas gejs patiešām atgādina Supermenu.
Ballīšu pāris arī vēl nebija devies pie miera; šķiet, viņi tikai tagad bija pārnākuši mājās. Kā varēja spriest pēc apģērba, viņi bija apmeklējuši kārtējo švītīgo pasākumu. Lila apbrīnoja sievietes spīguļojošo oranžo kleitu, labprāt vēlēdamās redzēt arī kurpes. Viņas vēlēšanās piepildījās, kad sieviete noliecās un, lai saglabātu līdzsvaru, pieturoties ar roku pie vīrieša pleca, noāva zeltītu siksniņkurpi ar ļoti augstu papēdi un sarkanu pazoli.
Oho, Louboutins apavi!
Lila nolaida binokli zemāk.
Blondīne arī bija tikai nesen atgriezusies. Viņai atkal mugurā bija melna kleita, pieguļoša un īsa, un augšup saņemtie mati vietām atrisuši vaļā. Lila secināja, ka viņa bijusi pilsētā izklaidēties, bet neveiksmīgi.
Viņa raudāja. Lila pamanīja, ka sieviete runājot norauš asaras no sejas. Viņa runāja steidzīgi. Satraukti. Viņa asi strīdējās ar draugu.
Kur viņš bija?
Taču, arī mainot leņķi, Lila nespēja saskatīt vīrieti.
Pamet viņu, Lila domās deva sievietei padomu. Neviens nedrīkst pieļaut, ka viņu padara tik nelaimīgu. Blondīne bija apburoša, droši vien gudra un noteikti pelnījusi vairāk nekā…
Lila satrūkās, kad sievietes galva parāvās atpakaļ no sitiena.
– Ak kungs! Viņš iesita… Nelietis. Nē…
Lila klusu iekliedzās. Sieviete aizklāja seju ar plaukstām un saliecās, saņēmusi otru sitienu.
Nu